Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Kei konei koe:

Tirohia mā te reo: Māori | English

Aromatawai (ariā; māramatanga ki te ariā; uara; tirohanga)

Mā tēnei wāhanga (he tāpiritanga ki ngā kōrero o te wāhanga 'Ngā Aria') e whakarato tauira e whakaatu ana i:

  • te māramatanga o ngā ākonga ki ngā ariā e whakamahia ana i ngā Tikanga ā-Iwi
  • tō rātou whakamāori i ngā uara me ngā tirohanga e whakamahi ana i te Tikanga ā-Iwi.

Ko te ariā he whakaaro tukipū e whakapuakina ana ki te kupu kotahi, kīanga ngāwari rānei. Ko ngā ariā matua kei roto i tēnei rauemi ko te tōkeke pāpori, te kaiārahitanga, te pōuritanga, te wairuatanga me ngā tikanga.

Ko te māramatanga ki te ariā te mōhiotanga me te māramatanga o ngā ākonga ki tētahi ariā, arā, ko ngā tukipūtanga, ngā whakaaro nui rānei. Mā ngā ākonga e whakaatu māramatanga mā te:

  • whakamārama i te ariā kotahi, neke atu i te kotahi rānei
  • whakaatu i te hononga i waenga ariā pērā i te haere ki te pakanga me ngā whakarerekētanga ki te hapori i tūpono mai i aua haerenga
  • whakarato tauira tika hei whakaahua i ngā whakaaro nui
  • whakawhiti i ō rātou mōhiotanga ki tētahi atu horopaki hou, pērā i ngā taiohi o ēnei rā e hono ana i te ope kātua me te haere ki Awhekenetāna
  • tautuhi i te whānuitanga o ngā tirohanga hei whakamāori ariā.

Ānei pea he tauira mō te māramatanga ki te ariā ka whai wāhi pea ki te kohinga rauemi Kia Mau:

  • He ara hiranga te waiata me te haka e tukuna ai te reo Māori me ōna tikanga, te mātauranga Māori, me ngā uara Māori – mā reira e hangaia ana tō tātou tuakiri.
  • Mā ngā waiata me ngā haka (e pā ana ki Te Hokowhitu-a-Tū, e whakakitea ana rānei e rātou) e whakaahua te urutaunga me te huringa o ngā ahurea me ngā papānga o ēnei ki te pāpori.
  • Ngā tirohanga rerekē e pā ana ki te haerenga ki te pakanga (i ngā wā o mua, i ēnei rā hoki).
  • E whai wāhi ana ngā atua ki te titohanga o ngā waiata/haka.
  • Ka kawea mai e ngā tūranga kaiārahi ngā motika, ngā painga me ngā haepapa.
  • He mea hiranga ki te Māori kia tū hei mema o tētahi rōpū, pērā i te whānau, hapori, hapū, iwi; kapa haka.
  • Kia tū, kia manaakitia hoki hei kirirarau ōrite o Aotearoa he mea nui mō te whai wāhi a te Māori ki te Pakanga Tuarua o te Ao, ā, kei te pērā tonu taua āhuatanga i ēnei rā.

Kei raro nei he tauira o ngā ariā me ngā māramatanga ki te ariā i roto i Kia Mau

Ariā matua

Rangatiratanga

Horopaki

  • Ko wai mā ētahi o ngā kaiārahi Māori whakaawe i te Pakanga Tuarua o te Ao?
  • He aha ngā mahi me ngā whakatutukitanga a ngā kaiārahi wāhine Māori i te wā o te pakanga?
  • Pēhea ngā tuatāngata/kaiārahi kāore i whakamihia i noho kē ki te kāinga (ngā tāne me ngā wāhine)?
  • Ko wai mā ō tātou kaiārahi Māori whakaawe i ēnei rā?
  • He aha ā rātou mahi hei whakatairanga i te tōkeke pāpori?

Me kimi i te aha?

Ka taea e te ākonga te:

  • mārama ki ngā āhuatanga e hiahiatia ana i te kaiārahi pai
  • tautuhi i ētahi atu rangatira i te wā o te Pakanga Tuarua (ngā tāne me ngā wāhine)
  • whakataurite i ngā kaiārahi (o mua, o nāianei hoki)
  • whakaahua i ngā mahi nā ngā kaiārahi o ngā wā o mua, o nāianei hoki, e pā ana ki te whawhai mō te tōkeke pāpori mō te iwi Māori.

Ariā matua

Pōuritanga

Horopaki

  • He aha te Māori i whakaaro ai me haina?
  • I pēhea ngā whānau e tū pakari ai i te matenga o te makau?
  • I pēhea te ngaronga o ngā tāne Māori whakatauira whanonga i pā ai ki ngā hapori i te wā o te pakanga, i muri hoki?

Me kimi i te aha?

Ka taea e te ākonga te:

  • whakamārama i te whakatutukitanga o ngā kawenga e ngā hapori Māori mā te tukunga o ngā hōia ki te pakanga
  • noho mārama ki ngā papātanga o te haerenga ki te pakanga – kei te pakanga tonu, kei te kāinga hoki
  • whakawhiti i ngā māramatanga ki ngā horopaki o nāianei, pērā i te take ka haina tonu ngā tāngata ki te mahi hei hoia ahakoa te tūpono ka mate rātou.

Ariā matua
Wairuatanga

Horopaki

  • Ko wai mā ō tātou atua?
  • Ko wai mā ngā atua me ngā kaitiaki ka taea te karanga i mua, i waenganui, i muri hoki i te pakanga?
  • He aha ngā āhuatanga/kahanga o ngā atua rerekē?
  • He aha ētahi o ngā mahi a ō tātou atua?

Me kimi i te aha?

Ka taea e te ākonga te:

  • whakamārama i ngā ariā e hāngai ana ki te wairuatanga me tōna hiranga e pā ana ki ngā hōia me ō rātou whānau
  • noho mārama ki ngā pūnga o te haka i te hītori taketake o te Māori, me te mōhio e pēhea ana ōna tikanga e whiti mai ai ki ēnei rā
  • whakawhiti i te mōhio e pā ana ki ngā atua i ngā waiata me ngā haka o mua ki ngā waiata me ngā haka o nāianei.

Uara
Ko ngā uara ko ngā whakapono me ngā māramatanga o ngā tāngata takitahi, o ngā rōpū, me ngā hapori.

I te Taumata 6 o te marautanga ka taea e te ākonga te tautuhi i ngā uara rerekē (whakaaro rerekē) me te whakamārama he aha rātou e kawe nei i ngā whakaaro rerekē, mā ngā kōrero pēnei:

Ka whakaaro/whakapono rātou ... nā te mea ...

Hei tauira, kei roto i Kia Mau ka kōrerotia te kōrero mō Haane hei whakaahua i ngā waiaro o ētahi tāngata, ētahi rōpū me ētahi pūtahitanga e pā ana ki te meka i tūpono he tūkino pāpori nā te kore whakawhiwhi i te Rīpeka Wikitōria ki a Haane.

I tua atu i te whakaatu i ngā uara o te tangata me te whakamārama nā te aha ēnei whakaaro, mā ngā ākonga hoki e tautuhi ngā tukunga iho ki te hapori mehemea ka mau ētahi tāngata ki ngā tūranga uara rerekē.

Hei tauira i Kia Mau ko ngā tukunga iho ki te hapori nā te rerekētanga o ngā whakaaro me ngā mahi i mahi hei whakatairanga i te tōkeke pāpori mō Haane.

I te Taumata 7 ko te arotahi matua ko ngā āhua e whakatutuki ai ngā hapori me ngā whenua i ō rātou haepapa me te whakatinana i ō rātou motika.

I roto i Kia Mau, e ai ki a Tā Apirana Ngata he mea tino nui kia haere ngā hōia Māori ki te pakanga – nā te haerenga ka whakamanahia te tūranga o te Māori hei kirirarau ōrite i Aotearoa. He rerekē ngā whakaaro o Te Puea, kāore ia e whakaae kia haere ngā hōia Māori ki te pakanga.

Ka taea e te ākonga te whakaahua i ngā tūmomo urupare a te tangata ki ngā tūranga uara, me te hoatu take he aha ai pea.

Anei he tauira pea kei Kia Mau:

  • Tētahi tirohanga ake ki te oranga, pērā i te awenga o te Kīngitanga ki a Te Puea i ārahi, i tōna whakaaro e pā ana te whai wāhi ki te pakanga.
  • Te tautoko i tētahi kaupapa ake, pērā i tā Ngata tautoko i te pakanga kia taea ai e te Māori te noho hei kirirarau ōrite ki Aotearoa me ngā mahi a Ngata rāua ko Te Puea, e whakaora ana i te kapa haka hei pupuri tonu i te reo me ngā tikanga Māori i roto i te ao hurihuri.
  • Te mōhio ki ngā mahi o mua pērā i te tangohanga o te whenua me te ngaro haere o te reo.
  • Te putanga iho o te tātari hua ki te utu, pērā i te whiwhi kirirarautanga ki te hinganga o te tokomaha o ngā tāne Māori.
  • Te whai mana. Hei tauira, te tautoko a Tau Henare MP i ngā tāne o Ngāpuhi e haina ana, me tana hiahia pea ki te whakanui i tana tautoko ā-rohe pōti, nā ōna whakaaro e pā ana ki te utu (nā ngā tūkino ki tōna iwi i ngā wā o mua ēnei whakaaro).

I te Taumata 8, ka taea e te ākonga te:

  • whakamārama me te tātari i te hononga o te tūranga uara i roto i tētahi pūnaha uara (he huinga uara tiritiri – e taunekeneke ana, nā te mea ka huri, ka urutau ngā uara i te haere o te wā)
  • whakamārama i te hiranga o ēnei hononga ki te pāpori.

Kei Kia Mau, ko te pūnaha uara e akona ana ko te Māoritanga – te awe o te wairuatanga i waenganui i te Māori me te atua ki ngā tūranga uara e pā ana ki te pakanga, me te whakaaturanga o tēnei i roto i ngā waiata, me ngā haka. Te hiranga (ki te iwi Māori) ko te hononga o Tā Apirana Ngata me Princess Te Puea.

Tirohanga

Ko ngā tirohanga ngā whakapuakanga o ngā whakaaro – ko ngā uara o ngā tāngata te pūtake.

I ngā Tikanga ā-Iwi e ahu mai ana ngā tirohanga i te māramatanga o ngā whakaaro o ngā tāngata takitahi me ō te hapori, tae atu ki ngā tirohanga o te ao, pērā i te kōkiri mana wahine, ngā mātāpono tōrangapū, te taiao, ngā mātāpono hāhi, ngā mātāpono whai ohanga me ngā pūnaha whakapono ahurea.

Mā ngā ākonga e whakamahi ngā tāngata tūturu me ngā tino horopaki tauwhāiti ki te whakapuaki i ō rātou māramatanga ki ngā tirohanga.

Mā roto i te horopaki o ngā kōrero e pā ana ki te haerenga o ngā Māori ki te Pakanga Tuarua o te Ao ka tātari pea ngā ākonga i ngā whakaaro rerekē o Te Puea rāua ko Tau Henare (mema pāremata i te wā), he Māori rāua tahi. Hei tauira, kāore a Te Puea i whakaae kia haere ngā Māori ki te pakanga, nā te mea kāore tō te Māori takohanga ki ngā tāngata o Uropi nā rātou nei te pakanga. (Ko tōna whakaaro pea i whakawhanaketia e tōna ake tirohanga me tōna whakapono ki te tikanga o te Kīngitanga). I tua atu i tērā ki ō Tau Henare whakaaro me haere ngā hōia Māori ki tāwāhi whawhai ai nā te mea mā tēnei āhuatanga ka whai utu rātou mō ngā tīpuna i mate i te pakanga i mua. (Ko te pūnga pea o tēnei whakaaro, nā tōna mātāpono wairua e pā ana ki te utu, ā, mā ngā uri e whakaea).

Mā roto i te horopaki ira tangata mā ngā ākonga e tūhura (mā ‘E Pari Rā’ pea) ngā tirohanga o ngā tāne e haere ana ki tāwāhi me ngā wāhine e noho tonu ana i te kāinga i Aotearoa. Tino mokemoke ngā whaea i te wehenga o ā rātou tama ki te pakanga – nā te mea i puta mai he āputa i te whānau, i te hapori hoki. (E hāngai ana pea tēnei āhuatanga ki te tirohanga e pā ana ki te hāngaitanga o te tāne ki te wahine, o te wahine ki te tāne). Nā te tirohanga o te tāne e rangirua ana ngā mahara e pā ana ki te haerenga ki te pakanga nā te mea i ākina e te hiahia ki te mahi mōrearea, e te matemate ā-one anō hoki (i ahu mai pea tēnei i tō rātou tirohanga ko tā te tāne mahi he mahi hei toa tiaki i ngā wāhine me ngā tamariki).


Footer: