Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Kei konei koe:

Tirohia mā te reo: Māori | English

Taumata tuaono o te marautanga: Anga kōwae ako

He aha te kai o te rangatira? He kōrero, he kōrero, he kōrero.

Hononga ki ngā Tikanga ā-Iwi

Whenu

Te Whakaritenga Pāpori me te Ahurea, me Te Ao Hurihuri.

Taumata 6

Haane Manahi.

Haane Manahi, Te Arawa, Ngāti Raukawa hoki. © Alexander Turnbull Library, Te Whanganui-a-Tara, Aotearoa
. Tohutoro: DA-04139

Whāinga paetae

Kia mārama he pēhea ngā tāngata takitahi, ngā rōpū me ngā pūtahitanga e mahi ai hei whakatairanga i te tōkeke pāpori me ngā motika tangata.

Ariā matua

Te kaiārahitanga me te tōkeke pāpori.

Arotahi o te Ako

Mā tēnei kōwae ako e tūhura ngā ākonga te ariā o te tōkeke pāpori me te kaiārahitanga, me ngā āhua e āhukahukatia ai te kaiārahitanga Māori.

Ka tirohia a Haane Manahi i tēnei kōwae ako, me te tūkino ka kitea e te mano i te wā i whakahētia rā ngā tūtohutanga kia whakawhiwhia ia ki te Rīpeka Wikitōria mō ana mahi toa i te Pakanga Tuarua o te Ao. I tua atu i mea atu a Te Arawa, kāore i tika te whaihanga i ā rātou tono e te Kāwanatanga o Aotearoa kia whakarauoratia anō te tūtohutanga tuatahi mō te Rīpeka Wikitōria, ā, e ai ki a rātou he takahanga o te wairua o te Tiriti o Waitangi tēnei. Mā te Taraipiunara o Waitangi i tono a Te Arawa kia kōrero tahi ai rātou me te Kāwanatanga o Aotearoa, kia tukua he tono kua āta rangahaua, kua whakaaetia tahitia hoki, ki te Kuini o Ingarangi, hei whiriwhiringa māna.

Ka tirotiro te kōwae ako i ngā mahi ka mahia e te takitahi pērā i ērā a Tā Charles Bennett, e ngā rōpū pērā i te komiti Manahi V.C., me ngā pūtahitanga pērā i te Kāwanatanga o Aotearoa kia whakawhiwhia ai a Haane Manahi ki te Rīpeka Wikitōria.

Ka mātātakina ngā ākonga kia whakaaro whakawāwā ki ngā take tōkeke pāpori i whai wāhi ai ki te take mō Haane, tae atu ki ngā pūtake me whiwhi, kia kaua rānei e whiwhi a Haane ki te Rīpeka Wikitōria. Me tūhura ngā ākonga i ngā tirohanga me ngā uara o te whānuitanga o ngā tāngata, o ngā rōpū, me ngā pūtahitanga (tae atu ki ērā a te Karauna).

Mā tēnei horopaki ka whanake haere te mōhiotanga o te ākonga ki ngā āhua e mahi ai te porihanga o Aotearoa. Ka ako haere rātou ki ngā tūranga kaiārahi, ki ngā take hoki e whakapau kaha ai ngā tāngata ki te whakatairanga i te tōkeke pāpori – ā, me pēhea e taea ai e rātou (me ngā ākonga anō hoki) te whai i ngā mahi whakatutuki?

Tohu
Te whakaahua i ngā āhuatanga hira o te take e pā ana ki te tōkeke pāpori.

Putanga ako
Ka taea pea e te ākonga te:

  • wānanga i tētahi whakamāramatanga ā-akomanga mō te ‘kaiārahitanga’
  • tautuhi i ngā kounga o te kaiārahi pai – ngā huapai me ngā huakino o ngā momo kaiārahitanga rerekē
  • tautuhi i ngā kaiārahi Māori whai mana o mua, o nāianei hoki, me te whakataurite i ō rātou tikanga ārahi (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i ngā whakaata ‘Te tirohanga a Te Puea' mō te tūnga a Waikato me ‘Nā wai i āki ngā tāne ki te pakanga? Pēhea? He aha ai?’ e matapakina ai ngā whakaaro o te Mema Pāremata o te wā mō te Tai Tokerau, o Taurekareka Henare)
    Te tirohanga a Te Puea
    Nā wai i āki ngā tāne ki te pakanga? Pēhea? He aha ai?
  • tuhi i ngā whakatutukitanga a Ngārimu V.C. me Haane Manahi
  • whakamārama i te tikanga o te V.C., ā, he aha ngā ture kia riro ai te tohu nei (pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata ‘Te whakaheke i te Rīpeka Wikitōria a Haane Manahi’ e kōrerotia ai te whakahekenga o te whakaingoatanga mō te V.C. ki tērā o te Distinguished Conduct Medal)
  • whakamārama, he aha i rua ai ngā kore whiwhinga a Haane ki te V.C.
  • rangahau i ngā take kia riro i a Haane te V.C. (kia kore rānei)
  • whiriwhiri kōrero mō ngā kōhikohiko e pā ana ki te tuku tohu
  • tautuhi i ngā mahi tūkino ki ngā hōia Māori i tō rātou hokinga ki Aotearoa i muri i te pakanga
  • tūhura i te āhuatanga o te whanaungatanga tuakana/teina i roto i te Hokowhitu-a-Tū, ā, whakaritea ēnei ki te āhuatanga o te whanaungatanga tuakana/teina i ēnei rā
  • tūhura i te tikanga me te hiringa o ngā kupu i roto i ‘E te Hokowhitu’ me 'Haane' (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i ngā whakaata ‘Kei te waiatatia te waiata E te Hokowhitu’ me ‘Ngā kupu o te haka Haane’).
    Ngā kupu o te haka Haane
    Kei te waiatatia te waiata E te Hokowhitu

Tohu
Te whakamārama i ngā tirohanga me ngā uara o te tangata takitahi, o ngā rōpū me ngā pūtahitanga e whai ana i te tōkeke pāpori.

Putanga ako
Ka taea pea e te ākonga te:

  • whakamārama he pēhea ngā whakaaro o ngāi Māori ki a Haane hei kaiārahi, hei tuatangata, hei tangata whakatauira whanonga
  • whakahua i ngā mahi a ētahi tāngata, ētahi rōpū, me ētahi pūtahitanga i a rātou e whawhai ana kia riro i a Haane te V.C.

Hei tauira:

Tohu
Te tātari ka pēhea, he aha ai hoki, ngā mahi pāpori a ngā tāngata takitahi, a ngā rōpū me ngā pūtahitanga e whakatairanga ai i te tōkeke pāpori.

Putanga ako
Ka taea pea e te ākonga te:

  • whakaputa i te tohenga he mea āta whakaaroaro e pā ana ki ngā take me riro i a Haane te V.C., kia kaua rānei
  • tātari i te whaihua o ngā mahi i mahia e aua tāngata takitahi, e aua rōpū, me aua pūtahitanga e kōrerotia ake ana.

Tohu
Te aromātai i te hiranga ki tō tātou pāpori o ngā mahi a ngā tāngata, a ngā rōpū, a ngā pūtahitanga rānei e mahi ana hei hāpai i te tōkeke pāpori.

Putanga ako
Ka taea pea e te ākonga te:

  • whakamahi i tēnei take hei pūtake, titiro ki tētahi atu āhuatanga o te ora i Aotearoa, me tōna pā ki te pāpori Māori e tokona ai te tōkeke pāpori pērā i ngā motika whenua; te rerenga o te haki Māori; te takutai moana hoki
  • tautuhi i ngā kaiārahi Māori o tēnei wā, me ā rātou mahi hāpai i te tōkeke pāpori.

Footer: