Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Kei konei koe:

Tirohia mā te reo: Māori | English

Taumata tuawaru o te marautanga: Anga kōwae ako

Te haka a Tānerore.

Apirana Ngata.

Ko Apirana Turapa Ngata e ārahi ana i te haka i ngā whakanuinga huri-rau-tau i Waitangi, 1940. © Alexander Turnbull Library, Te Whanganui-a-Tara, Aotearoa. Tohutoro: MNZ-2746-1/2-F

Hononga ki ngā Tikanga ā-Iwi

Whenu

Te Whakaritenga Pāpori me te Ahurea, me Te Ao Hurihuri.

Taumata 8

Whāinga paetae

Mā ngā whakapono tōrangapū e waihanga te porihanga, ā, e rerekē ana te urupare a te takitahi, a te rōpū rānei ki ēnei whakapono tōrangapū.

Ariā matua

Wairuatanga: te hiranga o ngā atua.

Arotahi o te ako

I roto i tēnei kōwae ako ka tūhurahura ngā ākonga i ngā whakapono o te Māoritanga e pā ana ki te wairuatanga. Ka kawea ēnei e ngā waiata me ngā haka. Ahakoa i tuhia i ngā wā o mua kei te hāngai tonu ngā whakaaro me ngā ariā ki tēnei wā, ahakoa ngā whakarerekētanga e whakaari ana i ngā huringa o te wā, o ngā mahi me ngā tāngata.

I haria e ngā hōia te wairua o te hapū ki te pakanga. I ngā wā o mua whakatapua ai ngā toa i mua i te haerenga ki te whawhai. Nā tēnei kawa e noho ana rātou i raro i te maru o Tūmatauenga. I tō rātou hokinga mai i te pakanga ka hīkina te tapu, ka whakanoatia ngā toa. I pēnei anō ki ngā hōia o Te Hokowhitu-a-Tū i tō rātou wehenga atu me tō rātou hokinga mai i te pakanga.

I tua atu i a Tūmatauenga ka karakiatia ētahi atu atua i te pakanga pērā i a Kahukura me Uenuku (e whai pānga ana rāua tahi ki te āniwaniwa). Nā rātou i mahue i te kāinga i karakia hoki ki ngā atua ki te taurima i ngā hōia e whawhai ana i whenua kē.

I roto i tēnei kōwae ako ka werohia ngā ākonga kia whakaaro whakawāwā mō te wairuatanga o te Māori me tōna awe ki ngā tāngata i te wā o te pakanga. Ka torotoro rātou i ngā tirohanga me ngā uara o te whānuitanga o ngā tāngata takitahi, o ngā rōpū mā te waiata me te haka. Mā rātou e tūhurahura tēnei mea te kaitiakitanga, mā te kōrero o Haane me tana kaitiaki, me Te Makawe.

Tohu

Te whakaahua i ngā whakapono me te whakamārama ka pēhea ēnei e hanga ai i te pāpori, he aha ai hoki.

Putanga ako

Ka taea pea e te ākonga te:

  • whakamārama i te hiranga o te tuku pārongo ā-waha, mātauranga ā-waha hoki mā te waiata/haka hei tuku me te pupuri i te hītori me ngā tikanga o te Māori
  • whakamāori i ngā kupu o ngā haka o neherā me ō ngā haka o ēnei rā, me te whakaatu i ēnei (pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata ‘Te whanaketanga o te haka mai i tērā o neherā ki tō nāianei’, e whakamārama ai a Te Keepa Stirling i pēhea ngā hōia e whakamahi ai te haka i ngā pakanga, me ngā āhua e whakakitea ai i ēnei rā)
  • tūhurahura i ngā tūmomo haka pērā i te haka taparahi me te peruperu
  • whakamāori me te mārama ki te reo me te hītori, ngā ōritetanga me ngā rerekētanga hoki o te haka peruperu o nehe, o ‘Ka Eke i te Wiwī’ me te haka taparahi o ‘Haane’ (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i aua whakaata).
    Te whakaaturanga o te haka Haane
    Ka Eke i te Wiwī
  • tautuhi i ētahi waiata/haka o mua, o nāianei hoki, e kōrero ana mō ngā atua – me te tūhura i te tikanga o ēnei kōrero (pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata 'Me pēhea te whakaatu i te haka?’ e tiritiri ai a Te Keepa Stirling i ōna whakaaro mō te haka, me pēhea hoki e taea ai e ngā ākonga te whakamahi i te wairua o ō rātou tīpuna ki te whakapakari i tā ratou whakaatu)
  • tautuhi i ngā hononga i waenga i ngā atua/tīpuna me te pakanga, pēnei i te whakaihi i ngā hōia o Te Hokowhitu-a-Tū ki raro i te maru o Tūmatauenga i mua i te haerenga ki tāwāhi pēnei i te haka ‘Ka Eke i te Wiwī’ (pāwhiria ki konei mō te whakaata 'Me pēhea te whakaatu i te haka?')
  • tautuhi i ngā atua me ō rātou hononga ki te pakanga i ngā wā o mua me ēnei rā hoki
  • tautuhi i ngā āhuatanga o ngā atua e whakataratia ana i te wā o te Pakanga Tuarua o te Ao mā ngā waiata/haka (pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata 'Uenuku Fairhall – te tuhi i te haka Haane', e kōrero ai te kaitito o 'Haane' mō te whakapono o Haane ki ngā atua Māori).

Tohu

Te tātari ka pēhea e rerekē ai ngā uruparenga o ngā tāngata takitahi me nga rōpū ki ngā whakapono i runga anō i ō rātou ake tirohanga, uara hoki

Putanga ako

Ka taea pea e te ākonga te:

  • mōhio ki te āhua e whakapapa ai te Māori ki ngā atua
  • whakamārama i te hiranga o te kaitiaki (hei tauira, i te pakanga – i ētahi atu wāhi mēnā e tika ana)
  • whakamārama i te hiranga o te kaitiaki pēnei i Te Makawe i roto i te kōrero o Haane e pā ana ki te hautoa, te mataora, me te angitu i te Pakanga Tuarua o te Ao (pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata 'Te Pakanga o Takrouna’ e whakamārama ai te tama a Haane i ahatia i Takrouna).

Tohu

Te aromātai i te hiranga o ēnei uruparenga rerekē ki te pāpori.

Putanga ako

Ka taea pea e te ākonga te:

Whakamārama ka pēhea i huri ai ngā tikanga i te takanga o te wā, he aha ai hoki, kia tika ai ki te ao hurihuri, me te whānuitanga o ngā mahi i tūpono hoki/rānei – me ngā take o te kukuwhatanga pērā i te whakamahi i 'Ka Eke i te Wiwī' i te haere o te wā. (Pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata 'Te urutau tikanga’, e whakamārama ai a Taipari Munro i pēhea, he aha hoki, i urutau ai a ngāi Māori i ā ratou tikanga taketake, ko te haerenga mai o te whakapono Karaitiana te take.)


Footer: