Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Kei konei koe:

Tirohia mā te reo: Māori | English

Kōwae ako whakataki

Kotahi te kōhao o te ngira e kuhuna ai te miro mā, te miro pango, te miro whero.

Hononga ki ngā Tikanga ā-Iwi

Whenu

Te Whakaritenga Pāpori me te Ahurea, me Te Ao Hurihuri.

Kua whakaritea tēnei hei kōwae ako kano mō ngā Tikanga ā-Iwi, Taumata 6, 7 me 8. He pūtake tēnei hei tīmatanga mō ngā kōwae ako e whai ana. Ka urutauhia ngā tohutohu e te pouako mō ia taumata.

Ariā matua

Ngā tikanga – te whakamōhio ki ngā ariā o te kaiārahitanga, te tōkeke pāpori, te pōuritanga me te wairuatanga (ko ēnei ngā arotahi mō ngā kōwae ako e toru e whai ana).

Arotahi o te ako

Kei tēnei kōwae ako whakataki ka tūhura ngā ākonga i ngā tikanga e pā ana ki ngā waiata me ngā haka e whai pānga ana ki Te Hokowhitu-a-Tū. (Pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata ‘Te whanaketanga o te haka mai i tērā o neherā ki tō nāianei’ e kōrerorero ai a Te Keepa Stirling i te whakamahinga o te haka i ngā wā o mua, i tēnei wā anō hoki.)

Ka mōhio hoki ngā ākonga ki ngā rerekētanga ki te porihanga Māori, ko te pakanga te pūtake. (Pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i ngā whakaata ‘Te kaiārahitanga a te wahine' tērā e whakapuaki i tā te wahine tiaki i te ahi kā me te whakaata ‘I pēhea ngā tāne i haina ai, me tō rātou āhua i te hokinga mai?’ e matapaki ai a Taipari Munro i te pānga o te pakanga ki ngā hōia.)
Te kaiārahitanga a te wahine
I pēhea ngā tāne i haina ai, me tō rātou āhua i te hokinga mai?

Mā tēnei horopaki, me whai whakaaro ngā ākonga:

  • ki ngā pūtake me ngā momo e whakahaere ai ngā tāngata i a rātou anō kia tutuki ai ō rātou hiahia
  • ki ngā motika, ngā tūranga me ngā haepapa o ngā tāngata i a rātou e pāhekoheko ā-rōpū ana, me
  • ngā hononga i waenganui i te ahurea me te tuakiri, me ngā putanga o ngā pāhekohekotanga ahurea (pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata ‘Nolan Raihania – ko te māmā o te ako i te reo Itāriana’ e whakamārama ai tētahi ika ā-whiro i te māmā ki te hōia Māori o te ako i te reo Itāriana).

Kei tua atu ka whakawhānui ngā ākonga i tō rātou māramatanga ki:

  • ngā hononga i waenga i te tangata me ngā mahi o mua (pēnei i ērā ka kitea i te whakaata, ‘Me pēhea te whakaatu i te haka?’ e matapaki ai a Te Keepa Stirling i te awe o ō tātou tīpuna)
  • te whakamāoritanga o aua hononga i te takanga o te wā (pēnei i te whakaata, ‘Te urutau tikanga’, e matapaki ai a Taipari Munro i te awe o te hāhi Karaitiana me ngā huringa i pā ki ngā tikanga taketake a te Māori, me
  • ngā whakapono me ngā awenga i whakarerekē, e whakarerekē tonu ana i te pāpori (pēnei i te whakaata, ‘Te tohi o ngā karaka whati’ e whakaatu ana i tētahi tikanga i whakahaeretia ngā toa i Te Tai Tokerau i mua i tā rātou haere ki te pakanga).

(Pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i ngā whakaata e kōrerohia ake nei.)
Me pēhea te whakaatu i te haka?
Te urutau tikanga
Te tohi o ngā karaka whati

Me whai whakaaro ērā atu ariā (te kaiārahitanga, te tōkeke pāpori, te pōuritanga me te wairuatanga) hei whakatūwheratanga ki ērā atu kōwae ako ka oti i ngā ākonga i tā rātou haere mā te rauemi, Kia Mau. Mā te pēnei ka taea e ngā ākonga te hanga pātai e pā ana ki ō rātou anō kaingākautanga, ki ō rātou ake wheako pea (ki ērā rānei o ō rātou whānau/hapū/iwi).

Tohu

  • Te whakaahua i ngā āhuatanga hira.
  • Te whakamārama i ngā tirohanga me ngā uara (pēnei i te whakaata, ‘Te hononga o te iwi kāinga ki ngā hōia,’ e kōrero ai a Tama Huata mō ngā hōia e uara ana i te kāinga, ina koa i ō rātou whaea)
  • Te tātari i ngā mahi pāpori me te aromātai i te hiranga ki tō tātou pāpori.

Putanga ako
Ka taea pea e te ākonga te:

  • whakaahua i tōna ake mātauranga me tō ētahi atu ki Te Hokowhitu-a-Tū me ngā waiata, haka hoki e pā ana ki Te Hokowhitu-a-Tū, me te Pakanga Nui Tuarua o te Ao (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i te whakaata ‘Tuini Ngāwai me te Kapa Haka o Te Hokowhitu-a-Tū’, e whakamārama ana i te tūranga o Tuini Ngāwai hei kaitautoko i a Tā Apirana Ngata i āna mahi mō te pakanga; ki te mātakitaki hoki i te whakaata ‘Te Pakanga o Takrouna’ mō tētahi whakaahuatanga o te pakanga ki Takrouna, me te whakaata ‘Nā wai i āki ngā tāne ki te pakanga? Pēhea? He aha ai?' mō tētahi whakamārama o te take i pērā ai te kakama o ētahi ki te uru atu)
    Tuini Ngāwai me te Kapa Haka o Te Hokowhitu-a-Tū
    Te Pakanga o Takrouna
    Nā wai i āki ngā tāne ki te Pakanga
  • whakaahua i te papānga o te pakanga ki ngā hapori Māori (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i te whakaata Nolan Raihania – te papānga ki te hapori’, e kōrero ai tētahi ika ā-whiro mō te papānga o te pakanga ki te takiwā o Te Muriwai me te whakaata ‘Te pōwhiri atu i runga marae i ngā hōia kua hoki mai ki te kāinga’, e taki ai tētahi kuia i ōna kare ā-roto mō ngā hōia kua hoki mai me ērā atu kīhai i hoki mai)
    Nolan Raihania – te papānga ki te hapori
    Te pōwhiri atu i runga marae i ngā hōia kua hoki mai ki te kāinga
  • urupare/tiritiri i ngā māramatanga, ngā kare ā-roto, ngā pūmahara me ngā whakaaturanga e kawea ana i ngā kupu o te waiata 'E Pari Rā' (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i te whakaata 'Te whakaaturanga o te waiata E Pari Rā', e waiatatia ana e ētahi mema whānau, me te whakaata 'Nā wai i tuhi E Pari Rā, he aha ai hoki?' e matapaki ai a Tama Huata i te kōrero i ahu mai ai te waiata – me te take e noho tonu ana he waiata poroporoaki)
    Te whakaaturanga o te waiata E Pari Rā
    Nā wai i tuhi E Pari Rā
  • hanga i ētahi pātai e pīrangi ana rātou kia whakautua i tēnei akoranga kia hāngai ēnei ki ngā whāinga paetae o ō rātou taumata.

He whakaaro mō ngā mahi mō te kōwae whakataki
Whakatangihia ‘E Pari Rā’ i te whakaata (arā, ko te whakaata 'Te whakaaturanga o te waiata E Pari Rā’). Pātaihia ngā ākonga he aha ngā kare ā-roto, ngā pūmahara me ngā whakaaturanga ka tokona ake. Wānangahia ngā kupu me te kōrero e whakapuakina ana e aua kupu.

Whakarōpūhia ngā ākonga. Me whakakī ia rōpū i te rārangi poutū mō ‘ngā akoranga o mua’ i runga i te Tāruatanga Matua 1 mā te ohia manomano i ngā mōhiotanga (tōpū) kua mau kē i a rātou ki Te Hokowhitu-a-Tū me ngā haka, waiata hoki e whai pānga ana.
Pāwhiria te hononga e whai ake nei ki te tiki ake i 'Te Tāruatanga Matua 1: Waiata/Haka me Te Hokowhitu-a-Tū' hei PDF.

PDF icon. Tāruatanga Matua 1 (PDF 48 KB)

Mā ngā ākonga e tuhi pātai anō e pā ana ki ngā mea e hiahia ana rātou kia mōhio engari kāore anō kia mōhio. Me hāngai ngā pātai ki Te Hokowhitu-a-Tū me ngā waiata, haka hoki e whai pānga ana. Tuhia ngā pātai nei ki te 'Tāruatanga Matua 1'.

Whakairia ēnei tūtohi ki te pakitara hei tirohanga mā rātou, nā te mea ka noho ēnei hei pātai arotahi anō hoki mō te kōwae ako.

Ngā rauemi whai pānga
Ko ngā whakaata kua kōrerohia mō tēnei kōwae ako.
Ko te 'Tāruatanga Matua 1' – kia kotahi mā ia rōpū.


Footer: