He whakaaro mō ngā mahi e pā ana ki te ariā o te tōkeke pāpori

Mā te pouako e tuku pārongo mō ngā whakaaro rerekē o Tā Apirana Ngata, o Te Puea me Tau Henare, mema pāremata o te wā. (Pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i te whakaata 'Nā wai i āki ngā tāne ki te pakanga? Pēhea? He aha ai?', mō tā te Mema Pāremata o Te Tai Tokerau, mō tā Taurekarereka Henare āki i ngā tāne ki te haina; me te whakaata 'Te tirohanga a Te Puea', e whakapuaki ana i te tirohanga a Te Puea mō te whai wāhi o Waikato ki te pakanga, me te hiahia kia mau tonu te ahi kā.)
Nā wai i āki ngā tāne ki te pakanga? Pēhea? He aha ai?
Te tirohanga a Te Puea

Mā ngā ākonga e mātakitaki te whakaaturanga o te waiata ‘E te Hokowhitu’ me te matapaki i pēhea te kaitito, a Tuini Ngāwai, e tohu ai i te ngaronga o ngā tāne Māori whakatauira whanonga. (Pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i ngā whakaata ‘Kei te waiatatia te waiata E Te Hokowhitu’ me ‘Te tikanga o te waiata E te Hokowhitu’, e kī ana i whakaatu tuatahitia hei whakanui i a Ngarimu V.C.)
Kei te waiatatia te waiata E te Hokowhitu
Te tikanga o te waiata E Te Hokowhitu

Mā ngā ākonga e pohewa i pēhea te noho i te kāinga, me te tokomaha o ngā tāne Māori e wehe atu ana ki te pakanga. Hei tauira, nā ngā wāhine ngā mahi a te tāne (i runga i te marae, i waenga i te hapori hoki); kāore he pāpā tō ngā tamariki; e hāngai ana ngā tūranga mahi ki te pakanga; ko te tikanga o te āta whakarato kai ko te hiahia kia nui atu te mahi whakatipu kai; he ngaukino hoki nā te mōhiotanga kua hinga tētahi taonga o te whānau, me te mōhio kāore e taea te nehu ki tōna whenua tūturu – te whakahaere tangihanga me te kore tūpāpaku, ko ngā whakaahua anake. (Pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata 'Nolan Raihania – tangihanga me te kore tūpāpaku' e kōrero ai tētahi ika ā-whiro i tana haere ki tētahi tangihanga mō tētahi hoa kua hinga, engari kīhai i taea te tūpāpaku te whakahoki ki te kāinga.)

Mā ngā ākonga e wānanga i pēhea pea te ora o ngā tāne Māori (āhua rite tō rātou pakeke ki ō ngā ākonga) e whawhai ana i te pakanga, hei tauira, te haukū, te wera, te paru makariri, kāore i taea te horoi; te whakahoahoatanga, te kite i ētahi atu e mate ana; te mahinga mōrearea, te kite i ētahi atu whenua; te kite wheako i ētahi atu ahurea; te kōingo ki te āhurutanga o te wā kāinga, ki ngā tāngata e arohaina ana, te aha, te aha. (Pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata 'Nolan Raihania – kōrero teka kia taea atu ai ki te pakanga' e kōrero ai ia mō ngā taiohi e kōrero rūpahu ana kia āhei ai te haina.)

Mā ngā ākonga e āta whakaaro i pēhea te ora i te Pakanga Nui? Mā te pouako e tuku pātai pēnei:

• He aha te take me haina koe? He aha te take me whakauru hei hōia? He aha ngā taiohi o ēnei rā e haina tonu nei mō te mahi i te ope kātua? Hei tauira, te aro ki te mahi mōrearea; te whai i ngā tapuae o ngā hoa/tuākana/tēina/mema o te whānau; te whakahī; te takohanga, te aha, te aha.
• I pēhea ngā kare ā-roto o ngā taiohi Māori i a rātou e wehe ana ki te Pakanga Nui? Hei tauira, kua hiamo, kua hopohopo, kua aha, kua aha.
• I pēhea mō te hunga i Aotearoa tonu e poroporoaki ana i ngā hōia? Hei tauira, te mokemoke, te tāmaki, te pāpōuritanga, te mataku, te aha, te aha.

Ngā rauemi whai pānga

• Ngā whakaata kei tēnei pae tukutuku.
• Ngā tūmomo rawa ataata, rawa tā hei whakaata i te rangahau.
• Te wātea ki te ipurangi.

He mahi whakawhānui pea
Mā ngā ākonga e torotoro te hapori Māori me ngā tikanga i mua i te tīmatanga o te pakanga. Hei tauira, he tokomaha ake e noho ana i taiwhenua, kāore anō kia eke ki ngā tāone nui; ngā tama, mātua, tuākana, tēina e mahi ana i te whenua o ō rātou marae; ngā waiata/haka e pā ana ki te wā o mua i te pakanga.

Mā ngā ākonga e wānanga ngā āhua e whakatau ai pea rātou i te take o te ngaronga o ngā kaiārahi.