Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Kei konei koe:

Tirohia mā te reo: Māori | English

Taumata tuawhitu o te marautanga: Anga kōwae ako

Waiho i te toipoto, kaua i te toiroa.

Hononga ki ngā Tikanga ā-Iwi

Whenu

Te Whakaritenga Pāpori me te Ahurea, me Te Ao Hurihuri.

Ko Tuini Ngāwai, me tana rōpū kapa haka, kei waho i te marae. Tairāwhiti Museum

Ko Tuini Ngāwai, me tana kapa haka, kei waho i te marae. Tairāwhiti Museum

Taumata 7

Whāinga paetae

Ka kawea, ka whakamahia e ngā hapori me ngā whenua ō rātou haepapa me ō rātou motika i roto i ngā horopaki ā-hapori, ā-whenua, ā-ao hoki.

Ariā matua

Tōkeke Pāpori me te Pōuritanga

Arotahi o te ako

I tēnei kōwae ako ka tūhura ngā ākonga i ariā o te tōkeke pāpori e pā ana ki ngā hapori Māori me ō rātou kawenga hei kirirarau o Aotearoa.

He rerekē ngā take i haina ngā tāngata ki te ope kātua. Ko tētahi papānga o aua hainatanga ko te ngaronga o ngā tāne Māori whakatauira whanonga. Nā tērā āhuatanga ka rerekē ai ngā hapori Māori. Ka rangona ngā whakapuakanga o te ngaronga me te mamae i ngā waiata o te wā.

He tino whai wāhi te kōkiri kia kitea a ngāi Māori hei kirirarau ōrite o Aotearoa ki te kaha uru atu o ngā tāngata Māori, ina koa ki Te Rua Tekau Mā Waru, i te Pakanga Tuarua o te Ao. He tino nui te awenga o Tā Apirana Ngata i tēnei kōkiri kia rite tonu te mana o te Māori hei kairarau ki tō te Pākehā.

He pērā hoki te hiahia o Te Puea, kia kitea te Māori hei kirirarau ōrite o Aotearoa engari kāore ia i whakaae kia tukuna he hōia Māori ki te Pakanga o te Ao kia tutuki ai tēnei. Nā tōna koroua, a Kingi Tawhiao, ia i ārahi. I te tau 1881 ka hohou te rongo ki waenganui i te Karauna me Waikato, ā, mai i taua wā kāore a Tawhiao i whakaae kia mau pū a Waikato. E ai ki ngā whakaaro o Te Puea, me kaua rawa atu a Waikato e whawhai anō. E ai ki a ia anō he kīngi kē tō Waikato, ā, kāore he take kia whawhai rātou mō te Kīngi o Ingarangi.

I hopo a Te Puea kei ngaro ngā kaiārahi tāne Māori i te kāinga, engari e ai ki a Tā Apirana Ngata, he raupanga tēnei kia mahia hei whakarite i te whakapainga ake o te oranga o ngā Māori katoa i muri atu.

E hāngai tonu ana te tikanga o ngā waiata o mua i te huringa o te wā, ahakoa ka paku whakarerekētia (hei whakaari i te ao, ngā mahi, me ngā tāngata). Ko ngā waiata e pā ana ki te pōuri, te mamae me te aroha, ka waiata tonutia.

Ka arotahi tēnei kōwae ako ki te ngaronga o ngā kaiārahi tāne Māori mā te hinganga i te pakanga. Ka mātātakina ngā ākonga ki te whakaaroaro whakawāwā ki ngā take rerekē o te haere ki te pakanga me ngā mea i tūpono ki ngā hapori i te kāinga. Ka torotoro rātou i ngā tirohanga me ngā uara o te whānuitanga o ngā tāngata, o ngā rōpū me ngā pūtahitanga.

Tohu

Te whakaahua i ngā āhuatanga hira e pā ana ki te whakatutukinga a ngā hapori me ngā whenua i ō rātou haepapa me te whakatinana i ō rātou motika.

Putanga ako

Ka taea pea e te ākonga te:

  • tautuhi i ngā āhua i pā ai te Pakanga Tuarua ki ngā hōia o te Hokowhitu-a-Tū me ngā hapori Māori i Aotearoa nei i te wā o taua pakanga (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i ngā whakaata 'Nolan Raihania - te papānga ki te hapori' me 'Nolan Raihania – ko te māmā o te ako i te reo Itāriana', e maumahara ai tētahi ika ā-whiro ki te papānga o te pakanga ki te hapori – ki te hopukanga o te reo Itāriana e ngā hōia, me tā rātou kawe mai i taua reo ki Aotearoa)
    Nolan Raihania – te papānga ki te hapori
    Nolan Raihania – ko te māmā o te ako o te reo Itāriana
  • whakaahua i te papānga o te ngaronga o taua tokomaha o ngā tāne Māori whakatauira whanonga i te pakanga (pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata 'Te tikanga o te waiata E te Hokowhitu', e taurere ai te kaitito, a Tuini Ngāwai, i te ngaromanga o ngā kaiārahi Māori)
  • whakamārama i ngā hononga kaha o ngā hōia Māori ki te iwi Itāriana (pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata, 'Nolan Raihania - E waiata ana i Buona Notte', e waiata ai tētahi ika ā-whiro i tētahi waiata Itāriana i tino paingia e te Rua Tekau Mā Waru)
  • torotoro i te reo ā-reta i te wā o te pakanga
  • whakamāori i te tino tikanga o ngā kupu i ‘E Pari Rā’ (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i ngā whakaata 'Te whakaaturanga o te waiata E Pari Rā' me 'Nā wai i tuhi E Pari Rā, he aha ai hoki?'
    Te whakaaturanga o te waiata E Pari Rā
    Nā wai i tuhi E Pari Rā
  • tito i tētahi waiata aroha.

Tohu

Te whakamārama i ngā tirohanga me ngā uara e pā ana ki ngā āhua e whakatutuki ai ngā hapori me ngā whenua i ō rātou haepapa me te whakatinana i ō rātou motika.

Putanga ako

Ka taea pea e te ākonga te:

  • whakamārama i ngā tirohanga rerekē o Tā Apirana Ngata, o Tau Henare MP me ērā o Te Puea, e pā ana ki ngā hōia Māori e whawhai ana i te Pakanga Tuarua o te Ao (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i ngā whakaata 'Te tirohanga a Te Puea' tērā e whakapuaki ana i te tirohanga a Te Puea mō te whai wāhi a Waikato ki te pakanga, me te hiahia hoki kia mau tonu te ahi kā me ‘Nā wai i āki ngā tāne ki te pakanga?’ e whakamāramatia ai nā te aha te Mema Pāremata o te Tai Tokerau, a Taurekareka Henare, i akiaki ai i ngā tāne ki te haina atu)
    Te tirohanga a Te Puea
    Nā wai i āki ngā tāne ki te pakanga? Pēhea? He aha ai
  • tūhura i te āhuatanga o te pakanga ki te tirohanga o ngā hōia i te pakanga me ngā tirohanga o ngā mahuetanga mai i te kāinga pērā i ngā mātua, ngā wāhine, ngā mema whānau, ngā whaiāipo me ngā kaiwhakamārie (pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata ‘Te hononga o te iwi kāinga ki ngā hōia’, e whakamārama ai a Tama Huata i te hira o te papakāinga me ō rātou whaea ki ngā hōia – mā ngā kupu a tōna pāpa, mā Padre Wi Huata).

Tohu

Te tātari i ngā mahi pāpori e mahia ana e ngā hapori me ngā whenua ki te whakatutuki i ō rātou haepapa me te whakatinana i ō rātou motika.

Putanga ako

Ka taea pea e te ākonga te:

  • tautuhi me te whakamārama i ngā take ka haere ngā tāne pūhou ki te Pakanga Tuarua o te Ao – ka whakahāngai ki ngā take e haina ana ngā taiohi i ēnei rā ki te ope kātua (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i ngā whakaata ‘Nā wai i āki ngā tāne ki te pakanga?’, mō te Mema Pāremata, mō Taurekareka Henare, e whakatenatena ana i ngā tāne ki te haina me 'Nolan Raihania – kōrero teka kia taea atu ai ki te pakanga', mō ngā taiohi e kōrero rūpahu ana kia āhei ai rātou te haina)
    Nā wai i āki ngā tāne ki te pakanga?
    Nolan Raihania – kōrero teka kia taea atu ai ki te pakanga
  • totorotoro i te papānga o te Hokowhitu-a-Tū e pāhekoheko ana ki ngā tāngata o Itāria (pāwhiria ngā hononga e whai ake nei ki te mātakitaki i ngā whakaata 'Nolan Raihania – ko te māmā o te ako i te reo Itāriana' e kōrero ai tētahi ika ā-whiro mō te ngāwari i hopu ai ngā tama o te Rua Tekau Mā Waru i te reo Itāriana me te whakaata e waiata ai a Nolan i tētahi waiata i tino painga e te Rua Tekau Mā Waru, 'Buona Notte').
    Nolan Raihania – ko te māmā o te ako i te reo Itāriana
    Nolan Raihania - E waiata ana i Buona Notte

Tohu

te aromātai i te hiranga o tā ngā whenua me ngā hapori whakatutuki i ō rātou haepapa me te whakatinana i ō rātou motika.

Putanga ako

Ka taea pea e te ākonga te:

  • ārohia te papānga o te ngaronga o ngā tāne Māori whakatauira whanonga mai i ngā hapori Māori
  • whai whakaarohia ngā āhua e taea ai e ngā ākonga te whakatika i te ngaronga o ngā kaiārahi.

(Pāwhiria ki konei ki te mātakitaki i te whakaata 'Nolan Raihania – te papānga ki te hapori', e maumahara ai tētahi ika ā-whiro ki te papānga o te pakanga ki te hapori.)


Footer: